|
Decembris 14., 2010
amanita | 10:36 kā ik gadu ap šo laiku es [un noteikti ne tikai es] mēdzu pārtikt no visādiem gardumiem. vakarā ieritināties dīvānā, grauzt cepumus, knakstīties gar šokolādes maizītēm un tajā pašā laikā vēl sapņot, kādu kēksu varētu uzcept rīt. blakus vēl ir mandarīni, deg kamīns un sveces, ārā puteņo un ir tāda mazā ziemas idille. bet šogad kaut kas ir mainījies. iespējams, ka mainījusies vielmaiņa pēc mazā piedzimšanas vai vēl kas cits pie vainas, bet šogad man tie visi gardumi iet labumā [cik muļķīgs vārds]. tad nu jāskatās patiesībai acīs un jāsāk domāt par to, kas ceļo manas mutes virzienā. neiez vairs cauri vecais labais paņēmiens "par to domāšu pēc svētkiem". ja tā turpināšu, svētkos netikšu drēbēs iekšā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |