|
Oktobris 14., 2009
amanita | 20:00 Rīgas centra vēji nav pielīdzināmi tiem, kas skrien pa Zemgales plašumiem. izkāpjot no vilciena lietū un aukstumā, mani paķēra vēja brāzma, pacēla gaisā, saplēsa lietussargu un lika ielekt peļķē. ienākot istabā, pārņem milzīga svētlaimības sajūta - māja izkurināta, apkārt lēkā suņi, aši tieku pie milzīgas krūzes ar melno tēju un gardas vistas zupas.
žēl tik, ka vīrs klīst kaut kur pa Milānas ielām. nav, kas mani paslēptu azotē un samīļotu. šovakar ļoti noderētu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |