|
Februāris 26., 2009
amanita | 11:18 reizēm es ļoti samulstu, kad satieku kādu no cilvēkiem, kura eksistence kaut kur man tuvumā kādreiz šķita tik pašsaprotama. vidusskolas puiši un meitenes, mūžīgās ballītes, sarunas līdz sešiem rītā, kaļot plānus nākotnei vai arī vienkārši runājot ne par ko, lētie vīniņi, bonaparts un aldara zelta alus. tagad, satiekot tos pašus cilvēkus, man šķiet, ka tas viss ir bijis uz citas planētas. ka tie ir vienkārši kaut kur reiz redzēti cilvēki un man nav ne jausmas, kas viņi ir un par ko ar viņiem runāt.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |