|
Jūlijs 30., 2007
amanita | 17:12 viņa dzīvoja kaimiņos. viņai bija diabēts, bet viņa bija maza, veca un traki spītīga kundzīte, kura nekad neēda laikā, nedzēra zāles un tāpēc bieži viņu apciemoja ātrā palīdzība. mēs viņu pieskatījām. un mēģinājām iestāstīt, ka viņai jāievēro režīms. bezjēdzīgi, protams. viņa bija krievenīte. runāja labi latviski, bet ar stipru akcentu, pa vidu iepinot pa kādam sulīgam krievu vārdam. tētim dievīgi izdevās viņu parodēt. viņai vienmēr bija taisnība. viņa smieklīgi sita kāju pie zemes, kad pukojās. kad bijām mazas, mēs ar maiju viņai pie durvīm ar krītu draudzīgi uzrakstījām "te dzīvo vecā ļuba". pēc sarunas ar viņu, man nācās doties pie ciemos ar slapju lupatu un uzrakstu nomazgāt. viņa vārīja garšīgas cūku pupas. viņas mazmeitai tās negaršoja un tad nu es vienmēr pieēdos līdz acīm. vēl viņai bija garšīgu ērkšķogu krūmi. lai arī viņa mūs piecieta, es vienmēr biju pārliecināta, ka patiesībā viņai mazi bērni nepavisam nepatīk.
ceturtdien bēres.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |