|
Novembris 9., 2006
amanita | 19:06 kas jauns? * vakar mani gandrīz apzaga. nē, nu viss jau beidzās labi - ar bļaušanu, sašutumu, trīcošam rokām un kājām. to, cik ļoti nobijos, sapratu tikai mirkli vēlāk, kad iekšas griezās otrādi un pirkumu groziņā lidoja viena garda lieta pēc citas. saldumi nomierina nervus. * esmu iegādājusi zaļo tēju ar melisu. pus gadu ilgi meklējumi tomēr vainagojušies panākumiem. * miks par mani ļoti rūpējas. kā no pasakas izrāpies. * darbā iestājies pilnīgs haoss. nezinu, kur kamolam gals, aiz kura to visu sķetināt vaļā. un vispār. tas nav mans pienākums. kāpēc man atkal pasaule jāglābj? * rūgumpoda noskaņojums pamazām pāriet. pāri paliek nogurums. * ļoti gribu ķerties pie darba, lai izveidotu savu mazo paradīzes stūrīti. tur būs miers un klusums, sprakšķēs kamīns un smaržos pēc liepziedu tējas. viss būs.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |