|
Oktobris 20., 2006
amanita | 15:51 šodien kā tādā karuselī. domas šaudās šurpu-turpu.
* esmu izturējusi lielās priekšnieces nopratināšanu par grīdlīstēm, pandusiem, inženiertehniskajiem tīkliem, līgumiem, budžetu un citām tikpat sarežģītām lietām, no kurām maz ko saprotu. tas nekas, ka man ar to nekāda sakara, ja viņa ko pajautā, par visu ir jāatbild. * jau kuro reizi mēģinu apņemties turpmāk ģērbties mazliet elegantāk un lietišķāk, bet, no rīta pieceļoties, visērtāk ir iešļūkt vecajos, labajos džinsos. nekas, ka es izlecu uz kopējā fona. te visas ir diezgan apsēstas ar savu izskatu un sacenšas, kura lieto dārgākas smaržas, iet uz labākiem masāžas saloniem un iepērkas krutākos veikalos. * pamanīju, ka man ir baltas pirkstu starpas. nākamreiz, kad iešu sauļoties, jāatceras, ka pirksti jātur izplesti. * kolēģes paziņoja, ka es viņām liekoties gluži kā enģelis. tik kārtīga meitene... perinu stratēģiju, kā šo savu tēlu ilgāk saglabāt. negribu likt vilties. * mani pratināja par to, vai mans vīrietis mani ierobežo. nē, neierobežo. uzticas? jā, uzticas. izrādās, ka te vienu tur ļoti īsā pavadiņā un nekur nelaiž. visām tagad ir par ko runāt, dot viņai padomus. nu kādi tur padomi? katrs dzīvo kā māk un kā grib. * jaunajam telefonam pirmā skramba. gribu citu. * apkārt man te ir ļoti dīvaini cilvēki. nesaprotu, kā viņi visi var strādāt kopā. tik ļoti dažādi. tik ļoti... savādi. * kad beidzot būs pavasaris?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |