|
|
|
Augusts 28., 2017
16:04
Šorīt izgāju no mājas savā lina kreklā un aši ieskrēju iekšā pēc garās, adītās jakas. Uzkāpu uz riteņa, sacēlu apkakli tik augstu cik varu, un, lēni minoties, sapratu, ka šis nu ir tas brīdis, kad palēnām sāku gaidīt nākamo vasaru, basas kājas un nežēlīgu tveici, pēc kuras nāk pērkona negaiss. Viss zaļums kļūst dzeltenīgi brūns, lauki ir nokulti un apstrādāti, un pat zāle vairs nav īsti zaļa.
Protams, protams, vēl jāsagaida skaisti saulainās, siltās rudens dienas, kad viss ietinas krāsainu lapu mākoņos un bērni laimīgi lasa pilnus grozus kastaņu, bet kopumā... Ir tāda sajūta, ka drīz būs jāieziemojas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |