|
|
|
Janvāris 18., 2015
16:12 - Karlīnai 9
Jau četras dienas mums mājās ir deviņus mēnešus liels cilvēks.
Neticami, cik ļoti viņa izauga sava astotā mēneša laikā. Konkrētāk - pa Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām. No maza tārpiņa pārvērtās divkājainā cilvēkā, kurš ceļas augšā visur, kur vien var pieturēties pie gana stabila atbalsta punkta. Viens mirklis un viņai ir pavērusies jauna palaidnību pasaule - dažādas tehnikas, sveces, brāļa mantas, kas līdz šim slēpās uz augstākiem plauktiem... Atklājusi ksilofona burvību, mašīnas, Lego Duplo. Lego kādu brīdi ir mīļāko mantu saraksta augšgalā.
Otra lieta, kas pēkšņi notikusi ar mūsu bērnu šomēnes - viņa sākusi ēst! Gaļu. Daudz gaļas. Cepešus, meža gaļas, ceptas vistas... Padod tik. Nekādi bērnu biezeņi vai putras viņai nepatīk. Gaļa, dārzeņi, kas cepti kopā ar gaļu un augļi. No tādiem "starpēdieniem" - biezpiens un jogurti garšo. Bet, jā - pirmā nopietnā cilvēka maltīte bija šmorēta meža gaļa ar kartupeļiem, uzdzerot kefīru no manas glāzes. Smalki. :)
Vēl arvien ļoti patīk mūzika un mehāniski radītas skaņas. Spēlē ksilofonu, dauza visu iespējamo ritmā pa cietām virsmām (piemēram, metāla krūzīti ar apdullinošu troksni). Kad sāk skanēt ātrāka dziesma, man viņa jāķer, jo mēdz sākt lēkāt tik enerģiski, ka pati sevi nespēj noturēt vertikāli. Abi ar brāli mēdz mocīt to gudro kucēnu (vai kā viņu sauc) - tas skan, čalis dzied, dāma danco.
Sākusi arī apzināti darīt kaut kādas lietas, lai citiem prieks. Piemēram, saraukt degunu un smieklīgi šņākt. :D Tāpat arī skandālus sarīko - dibens gaisā, deguns gultā un brēc atsperdamās. Ik pa laikam apklust un paskatās, vai es vēl skatos. Ja skatos - brēc tālāk.
Acīm redzami pieaudzis tāds sapratnes līmenis, kad ar viņu runā. "Ēdīsi?" Un dāma kļūst tāda ļoti rosīga un nepacietīga. "Opā?" Un viņa jau ir piecēlusies uz ceļiem, ar rokām gaisā. "Brauksim pēc Krišjāņa uz bērnudārzu?" un visi miegi pāriet, smaida un ģērbjas ar prieku.
Brīžiem sanāk skaists un apzināts "Memme".
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |