|
|
|
Decembris 11., 2014
15:20
Migrēna.
Gribas visu laiku acis turēt aizvērtas.
|
19:30
Turpinot tēmu par jauno māmiņu sūro likteni.
Veseli TV raidījumi, slejas internetā, raksti laikrakstos un diskusijas portālos veltītas tam, lai aprakstītu topošo un jauno māmiņu sūro likteni, kuras nekur netiek iekšā, cilvēki esot nelaipni, sēdēt nelaižot, barot jaundzimušo ar krūti nevarot, visi burkšķot utt. Ieviesta pat vesela sistēma, lai atzīmētu tās "piecas" vietas, kurās tad jaunās māmiņas esot laipni gaidītas.
Es laikam dzīvoju paralēlajā realitātē, bet neko no tā visa nemanu. Cilvēki ir laipni un atsaucīgi, palīdz ar ratiem, laiž bez rindas veikalos bez visām māmiņu kasēm (sevišķi, ja mazulīts kašķīgā omā), palīdz nest autokrēsliņu, smaida, mēdz aprunāties, kaut nemaz nepazīst (īpaši, ja bēbis slingā), vēl augt veselam un laimīgam... Nezinu, kur dzīvo visas tās apspiestās sievietes, bet es jūtos visnotaļ gaidīta visur ar visu savu "astīti". Un es nudien pārvietojos daudz un dikti ar vismaz vienu mazo allaž līdzi, esmu barojusi visās iespējamās vietās, esmu gana devusies pat uz lietiškām tikšanās reizēm ar zīdaini, bet cilvēki ir forši. Jā, vienreiz bija ne visai ērta situācija, kad Karlīna saraudājās restorānā, bet neviens neko, tik pašai nepatīkami citus traucēt. Neko - izgājām ārā, apstaigājām līkumu un viss labi.
Kā mežā sauc, tā atskan. Cik pati māmiņa smaidīga un draudzīga, tik sabiedrība pretīmnākoša.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |