|
|
|
Jūlijs 16., 2014
22:03 - Trīs!
Viens - divi - trīs! Nu, kur jau 3 mēneši pazuduši? Kur aizlekuši un aizjoņojuši?
Bēbīts aug, kļūst arvien omulīgāks un priecīgāks. Emocijas un raksturs kā īstai dāmai (ja kas nepatīk, tad uz sitiena un tūliņ visiem tas jāzina), bet tā izpausmes nu jau daudz saprotamākas. Vispār jau tāds sakarīgs cilvēciņš. Vienlaikus gan tāds mazs, mazs bēbīts. Un gribas to laiku noķert un pastiept garāku. Nu jau zinu, cik ātri tie bērni izaug un aizskrien.
Pēta mantas, mēģina aizskart, runā ar tām. Autobeņķī labi redz savas kājas, tad tās ir brīnumains objekts, ko pētīt un par ko priecāties. Visādi citādi interesē arī plašā pasaule - koki, zāle, puķes, cilvēki, gaismas un tā tālāk, un tā joprojām. Tvert mēģina savas kājas, apzināti arī manas rokas. Patīk, ka es ar viņas rokām glaudu savu seju. Tad TĀDA laime sejā!
Diezgan ilgu laiku dzīvojas savā nodabā uz aktivitāšu paklājiņa. Parasti tas ir brokastu cēliens, kamēr mierīgu sirdi varu izdzert savu karsto kafiju.
Velties neveļas un par to nekādu interesi neizrāda. Pagaidām par to pat priecājos, jo atrašanās uz vēdera ir viena no ļaunākajām lietām, kas vien var gadīties. Ja nolieku uz vēdera, par to vēl pusstundu varu klausīties pārmetumus. Atceros, kad Krišjānis sāka velties. Viņam arī uz vedera nepatika... Un tās pirmās nedēļas bija šausmas! Viņš apvēlās un brēca, jo uz vēdera nepatika... To vien darīju, kā ripināju atpakaļ. Labāk lai dāma mierīgi pačuč uz muguras. Un man sirds mierīgāka - kur nolieku, tur atrodu.
Rokas iet pa muti, siekalas uz visām pusēm, reizēm dusmas, ka blakus krūtij nevar mutē ar iebāzt. Siekalu burbuļi nu jau ar sanāk eleganti.
Vispār īsta koķete aug. Ja sievietes lielākoties uzmanīgi nopēta, vīriešiem smaida atspērusies. Ja saliekam kopā ar brāli, kuram slimnīcā patika labāk kā Itālijā, jo palātā bija tik jau nu skaista meitene, tad skaidrs, ka pēc padsmit gadiem es sirmošu ļoti strauji.
Tā ka viss forši. :) Ja neskaita asaru kanāliņu, kas nebija atvēries vai arī aizlipa. Acs pūžņo, pilinām zāles un masēju kanāliņu. Otra bēda - šodien vēders grīstē sagājis dāmai. Neesmu pieradusi pie bērnu vēderproblēmām, nekad diētas neesmu ievērojusi un sekojusi līdzi tam, ko ēdu. Man ir 2 varianti. a) Meitas vēderam nepatīk tas, ka es jau en dienas pārtieku tikai no dažādām marinētām un grillētām gaļām. b) Brokastu nektarīns. Nektarīnus vairs neēdīšu, bet gaļa... Varbūt ne gluži katru dienu pusdienās un vakariņās. :)
A,jā. Neuzrakstīju, ka dāmai arvien vairāk patīk pucēties. Šķiet, ka viņa izbauda visādas kleitas un bantes. Pidžammas vilkšana, lai arī daudz ērtāka, nemaz tik priecīga nav. :D
|
|
|