|
|
|
Augusts 1., 2013
10:35
vecākiem nekad, nekad nevajadzētu apglabāt savus bērnus.
tas plēš dvēseli ārā, kad, uzliekot zārkam vāku, var dzirdēt, kā ar dobju skaņu salūzt viņu sirdis.
vakardienas bēres bija ļoti, ļoti smagas. pilnas domu par nenodzīvotām dzīvēm, nepiepildītiem sapņiem, salauztām ilgām, sirdīm un laimi. par milzīgo netaisnību. vīrs glāsta sievas matus tik maigi, maigi. un paijā vaigu tik viegli un sargājoši. un cīnās ar domām, ka viņa vēl elpo. kad meita, šķiet, sabruks uz līdzenas vietas, bet dēliem pār vaigiem birst milzīgas asaras. un blakus vecāki, kam izrauts gabals no krūtīm.
šodien galvā asarām piemirkusi vate.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |