|
Maijs 8., 2013
10:10 - Pavasaris Sāku rakstīt jūsmīgu ierakstu par pavasari, lapu salātiem un puķu kastēm uz palodzēm (kuras, cerams, nenosals kādā vēlā salnā), jaunajiem riteņiem un manu vispārējo prieku par basām kājām un grila sezonas atsākšanos, bet sapratu, ka tā īsti jau nemaz to nevar uzrakstīt.
Mēs vakaros pārbraucam mājās, noliekam mantas, novelkam zeķes un ejam skriet pa pagalmu. Es apčubinu puķes, dēls pārbauda, vai vēl nav ogu, kaķi ēd mušas, bet Lote vienkārši vārtās un ir laimīga. Ir ļoti, ļoti labi.
|
15:29 Mani mulsina tās ģimenes, kurās ir kāds bērns no iepriekšējām attiecībām un tad ienāk jaunais, kopīgais mazulis... Un pēkšņi visur ir tas mazais prieka kunkulis, pilni sociālie tīkli ar laimīgām ģimenes bildēm, bet vecākais bērns it kā pazūd. Un tādu stāstu ne viens vai divi. Man, skatoties tās starojošās bildes ar mazo bērnu, vienmēr jādomā par lielo brāli vai māsu, kuri palikuši aiz kadra. Viņi noteikti nejūtas tik laimīgi un starojoši. Kas notiek mammām galvā? Nevar taču būt tā, ka pēkšņi mazo bēbi mīli krietni vairāk kā lielo bērnu...
Priecē tās ģimenes, kuras, neskatoties uz dažādo pagātni, tiek būvētas visiem kopā un katram tiek rasta vieta.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |