|
|
|
Februāris 7., 2011
22:31
manu pasauli šobrīd ietekmē tik maz lietas no lielās pasaules, ka uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. nekad nebūtu iedomājusies, ka esmu tik pašpietiekama un ilgtermiņā patiešām tā jūtos labi. jā, es vienmēr esmu teikusi, ka laime nav nekāds abstrakts lielums, kas nāk no malas, bet to sajūtu mēs varam kultivēt sevī paši. un tagad man ir lieliska iespēja praktizēt savas teorijas. :)
tas, kas tomēr sašūpoja mazliet manu emociju dīķi, bija nelāgās ziņas par Freimani. jā, jā, zinu Cibas iemītnieku gana nievājošo attieksmi, bet man Tumsas pirmsākumi saistās ar zaļo jaunību, pirmajiem koncertiem, pirmo brīvības garšu, brendiju aiz Brīvā Ceļa kultūras nama stūra, kasetēm, gulēšanu uz grīdas un skatīšanos griestos. tas bija laiks, kad savās vīzijās būru saulainās nākotnes ainas, kas mani sagaida pie pagrieziena "kad būšu pieaugusi". jāsaka, ka sapņoto esmu sasniegusi daudz agrāk kā biju iedomājusies, jo biju paredzējusi ballēties līdz 30 gadu vecumam. un māja manās vīzijās pat nebija iekļauta. tad nu ziņas par Freimani man mazliet kā ar bomi pa pieri iesita - tā laika izsapņotā tālā nākotne ir tagad. nav vairs nekāda - kaut kad.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |