|
|
|
Decembris 1., 2006
10:15
cik labi, ka man no rītiem ir kāds, kas veselu stundu cenšas, lai sabojātu man omu un pēc tam novēlētu jauku dienu.
[šodien pūcīga oma]
|
13:46
domājot par to, kas man jāiegādā, lai uzmeistarotu adventes vainagu, atcerējos, kā pirms gada mēs ar suni līdz ausīm bridām pa kupenām, lai sagrieztu kadiķu zarus. es purināju no kokiem sniegu, suns raka alas, un mēs abi vārtījāmies pa kupenām meža vidū. pēc tam tādi sniegaini un slapji bridām mājās ar zaru kaudzi rokās un man bija piemetusies ziemassvētku sajūta un mazliet mani pacēlusi kādu gabaliņu virs zemes.
šogad diez vai izdosies noķert to jauko pirmssvētku starojumu, reizē ar zariem un čiekuriem mežā lasot sēnes...
|
14:37
vienmēr esmu gribējusi iet uz aktieriem studēt. man pat ir talantu piedēvējuši.
kāpēc neaizgāju?
jo bija bail, ka no manis neiznāks prīma. bet piestrādāt par statistu, kurš visu mūžu tēlo kokus, piedalās masu skatos vai labākajā gadījumā viņa karjeras augstākais punkts ir pusminūti gara loma ar vienu teikumu - nebiju ar mieru. un vēl, protams, dzīves ritms, kāds ir aktieriem - bez nedēļas nogalēm un svētku dienām, bez rāmiem vakariem, arī ne priekš manis.
bet tas man visu mūžu būs tāds nepiepildītais sapnis. :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |