|
|
|
Novembris 22., 2006
11:14
šorīt atkal domas pinas pa galvu visas vienā murskulī. kāpēc nevarētu visu tā secīgi un skaisti? ņem vienu domu un izdomā līdz galam.
|
11:19
cilvēki apkārt kļuvuši skumji un noguruši. katru kāda bēda spiež pie zemes.
šorīt kolēģiem izdalīju c vitamīnus. lai sasparojas.
laiks skrien uz priekšu kā ātrvilciens. nupat vēl gulēju pie jūras un ķeru saules starus jūnija karstajās dienās, bet nu jau novembris tā nemanāmi aizlīd prom. vienmēr, kad manu, cik ātri viss aizskrien, sāku mazliet nervozēt. šķiet, ka kaut ko nenoķeršu, kaut kam ļaušu aizslīdēt garām.
un man ir kāda doma. kluss sapnis, pie kura mazliet piestrādāšu un piedomšāsu labu. varbūt, ka izdodas to realizēt. tikai tas arī mazliet biedē. viss varētu mainīties.
drīz pirmā advente. uzpīšu vainagu, salikšu sveces un sākšu sevi noskaņot ziemassvētkiem. ļoti lēnām gādāšu dāvanas, darināšu kartiņas un mēģināšu uz tādas gaišas nots tikt galā ar šo tumšo laiku.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |