|
|
|
Jūlijs 26., 2006
16:44
mazliet mulsina tas, kā cilvēki pēkšņi par mani uztraucas.
novērtēju.
|
19:09 - Saruna
Saprast ziņojumu, nozīmē to atšifrēt. Valoda ir šifrs. Taču jebkura atšifrēšana ir jauna aizšifrēšana. Ja tu man ko saki, es pārbaudu, vai esmu sapratis tavu ziņojumu, to atkārtojot saviem vārdiem, tas ir, citiem vārdiem nekā tie, kurus lietoji tu, jo, ja es atkārtotu tieši tos pašus vārdus, tu šaubītos, vai esmu tevi sapratis. Turpretim, ja es lietoju savus vārdus, no tā izriet, ka kaut nedaudz esmu mainījis tava teiktā nozīmi, un, pat ja es savādā kārtā censtos norādīt, ka esmu sapratis, precīzi atkārtojot tavus vārdus, tā nav nekāda garantija, ka esmu nokopējis tava teiktā nozīmi savā galvā, jo šiem vārdiem līdzi nāk pavisam cita valodas, literatūras un nevārdiskās realitātes pieredze, tāpēc tie man nozīmē ko citu nekā tev. Un, ja tev šķiet, ka neesmu sapratis tava teiktā jēgu, tu man to neatkārtosi tieši tiem pašiem vārdiem, tu to lūkosi paskaidrot citiem vārdiem, citādiem nekā tie, kurus lietoji pirmajā reizē; taču tad jau tas vairs nebūs tas, ar ko tu sāki. Un patiesībā arī tu vairs neesi tas, kas sākumā. Kopš pavēri muti, lai sāktu runāt, pagājis laiks, tava ķermeņa molekulas ir mainījušās, to, ko gribēji teikt, nomainījis tas, ko tu teici, un tas jau kļuvis par daļu no tavas personīgās, atmiņā neprecīzi saglabātās vēstures. Saruna ir kā tenisa spēle ar bumbiņu, kas izgatavota no elastīgas plastmasas un pastāvīgi atgriežas pāri tīklam, ieguvusi citu formu.
(c) D.Lodžs
|
|
|