Interneta sniegtā brīvība no cenzūras arī nozīmē to, ka seksualitāte vairs nav tik dramatiska un tā ir kļuvusi tikai par vēl vienu laika kavēkli: saikne starp seksu un kopdzīvi vājinās, kas daļēji nozīmē, ka seksualitāte kopumā tiek distancēta no attiecībām, un daļēji to, ka parādās milzums kopdzīves formu, kurās seksam nav nekādas nozīmes. Vairs nevajag dzīvot kopā ar seksa partneri, tāpat kā nav nekādas vajadzības dzīvot kopā ar savu tenisa partneri. Vairs nevajag uzturēt seksuālas attiecības ar cilvēku, ar kuru dzīvo kopā, tāpat kā nevajag nodarboties ar seksu ar savu priekšnieku vai ārstu. Pagaist un izzūd personisko attiecību konvencionālas formas: apstākļi noteiks attiecību formu, nevis otrādi.

Svarīgi ir atminēties, ka bērnība ir kultūras produkts, kas radies renesanses laikā. Feodālisma laikmetā bērni netika uzskatīti par īpašu kategoriju un viņiem neparedzēja īpašas vajadzības; to iekļaušanās pieaugušo vidē nebija audzināšanas un izglītošanas jautājums. Bērni gluži vienkārši bija mazi cilvēki, pārāk vāji, lai būtu pa īstam derīgi. Vārds „bērns” pauda nevis vecumu, bet attiecības; tu biji un vienmēr būsi tā un tā bērns, kas akcentē feodālās sabiedrības apmātību ar dzimtas vārdiem.