| Bitīštanti sadzīve galē nost;) |
Mar. 8th, 2004|05:16 pm |
Mana nelaiķe vecmāmiņa mēdza teikt, ka no netīrības vēl neviens neesot nomiris, bet no pārmērīgas tīrības gan. Šis ir tas gadījums;) Esam notecinājuši tik daudz aukstā ūdens, ka tas ir NEIEDOMĀJAMI DAUDZ. Un tagad par to jāmaksā, maizītei nesanāks un beigta būšana;)
Tik traki varbūt nav, bet bik raudulīgi gan. Un vēl es zinu - ja tagad atnāktu mans reiz jau pieminētais "paklāju salavecis" un piedāvātu auto, lalala - es piekristu, lai arī skaidri zinātu, ka nāksies norēķināties un kā nāksies to darīt. Tā redz notiek personības degradācija - vispirms ir ar mieru tā nosacīti pārdoties uz brītiņu, tad nolemj, ka aprēķina laulības arī ir pieņemamas (līdz tam vēl neesmu tikusi;), varbūt tāpēc, ka šobrīd man laulības vispār nešķiet pieņemamas, un gan jau ir vēl kāds sliktāks pārdošanās veids par aprēķina preci;))
Ja nopietni - lepojos ar sevi, ka neapraudājos tai ūdens kontrolierei uz pleca, viņa bija ļoti jauka un kontrolieris arī. Es smaidīju pavisam varonīgi un atzinu, ka pati vainīga - vajag reizēm skaitītājā ieskatīties. Asaras nāca pēc tam. Par laimi pēc trim minūtēm nāks arī privātskolnieks un divlatnieks.
Jau no rīta zināju, ka nav man vajadzīga nekāda vienlīdzība ar večiem, es gluži labprāt dažas lietas pilnībā nodotu viņu pārziņā, vismaz santehniku un izvaroto bērnistabas lampu, kaut arī es jau esmu iemācījusies salabot tekošo podu un ir arī skaidrs, kā lampu atkarināt atpakaļ vietā. Jāsaņemas tikai. Un es saņemšos. Es esmu stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe stipra pinkšķe . Un negribu tāda būt, bļin. |
|