| Mežonīgs skumīgums. Tāds gaišs gan:) |
Feb. 29th, 2004|01:33 am |
Skan man te 20gs.šūpuļdziesmas. Un es domāju, kāpēc tomēr tik ļoti gribas ticēt reāli gandrīz neiespējamām lietām. Kādēļ reizēm sapņojas tādi muļķīgi rozā sapņi? Gan tikai nomodā. Miegā sapņoju satīru - pagājušā naktī redzēju savu bērnu tēvu, kurš bija it kā citas sievietes vīrs un man tas pat patika. Bija tāda laba miera sajūta;)
Tā mūzika ir neizsakāmi skaista. Tik ļoti, ka raudiens uznāca. Bļin, dzert vajag mazāk, Bitīštant:((( |
|