| Bitīštantes pasaciņas III |
Feb. 17th, 2004|04:12 pm |
Vēl mazliet jāpaciešas;)
Tikai dažas idejas ierosmei:
Labais varonis ar sievasmāti apar lauku, ar zobenu izdur milža vienīgo aci, nocērt slepkavniekam galvu pēc tam, kad tas jau noindēts. Un tomēr - brīnumpasakās vardarbības esot vairāk kā sadzīves. Acīmredzot ne katru fantāziju dzīvē īstenosi;)
Stāsts par mācītāju, kuram iepatikusies jauna brūte. Viņš tai teicis, ka vakarā pie viņas ieradīšoties eņģelis Gabriēls, lai nedzenot to prom. To uzzinājis brūtgāns un pārģērbies par svēto Pēteri. "Vakarā brūtgāns paņēmis dzelzs apaušus, noslēpies klēts tuvumā un gaidījis eņģeli. Jā, pēc neilga laika nācis arī, pieklauvējis pie durvīm un ticis ielaists. bet, līdzko durvis aizvērušās, brūtgāns pie durvīm un klauvējies arī savukārt. Brūte prasījusi, kas tas ir, bet brūtgāns atbildējis, ka Pēteris esot. Vai šeit neesot ienācis eņģelis Gabriēls? Dievs viņam licis saskaitīt visus eņģeļus, bet Gabriēla trūkstot. Pēdas viņš sadzinis šeit.
Meita attaisījusi durvis, un brūtgāns ņēmies eņģeli mizot, sacīdams: "Še tev, Gabriēl! Še tev, apkārt vazāties, lai man tev pēdas jādzen!" |
|