|
Feb. 14th, 2004|10:04 pm |
Karinājām šodien gleznas. Ekspozīcijas maiņa. Un mazumiņš visu dienu staigāja ar briesmoklīgu briļļu rāmi (no kaut kādiem teātra laikiem) uz snīpuka, ik pa laikam pajautājot, vai viņš tagad LŪROT PĀRI BRILLĒM?
Vakar kārtējo reizi pierādīju sev, ka esmu sīkā menedžmenta karaliene. Īpaši jauks bija brīdis, kad mazie bērni pēc lielā zīmētas kartes bija mani atraduši un paziņoja, ka soma ir palikusi pilsētas otrā pusē, tb - mājās, jo viņiem redz esot savajadzējies pačurāt. Taxists neizskatījās pārāk priecīgs, kad ierosināju būt veiklam un paspēt līdz vilcienam to somu tomēr savākt, jo tajā redz bija mans jaunais superpeldkostīms.
Stacijā biju minūti pirms vilciena, nolēmu ietaupīt un tomēr paspēt nopirkt biļeti. Tas beidzās ar meituka skaļo jautājumu vilcienā - vai es neesot aizmirsusi, ka viņai jau divas dienas kā vajag pieaugušo biļeti. Uzminiet, vai es to biju aizmirsusi?
Jāpērk auto! |
|