| Re: |
Feb. 2nd, 2004|09:01 pm |
|
Cerība mirst pēdējā. Vecis notinās. Iespējams, ka atnāks rīt;) Viņš diezgan vardarbīgi amputēja tai mašīnai kloķi, ar kuru pārslēdz programmas, un tagad nevar pielikt atpakaļ. Īpaši pārliecināts par savām spējām viņš atvadoties neizskatījās. Un es nespēju nelamāt sevi, ka nepamanīju brīdi, kurā vajadzēja mesties ar krūtīm uz dzota un brēkt, lai pārstāj lauzt un pievieno to mašīnu virtuvē. Bet tur jau nekas vairs nav maināms, tā ka - vienkārši jāatslābst. Tomēr stulba sajūta. |
|