| Kāpēc es jutos tik sveša? |
Jan. 31st, 2004|03:14 am |
Kuldīgas ieliņa. Klusums tāds, ka sajūties gluži vai mežā. Dāma ar cepuri, tb - es. Dāma ar sunīti. Tādu, ka biki bail bija, ka šis kāju manu neiezīmē. Viens klubiņš iezīmēts ar bezgala neiederīgām lampiņām. Stendera bārs, kuram ir superjauks pagalms, bet kurā es nez kāpēc neiegāju. kafejnīca, vienīgā strādājošā, kuru izdevās atrast. Pilna ar večiem, kas likās tikko no copes nākuši. Taurētājs no Brocēniem, kurš man pieskārās vismaz reizes piecas, katru reizi atvainojoties, ka tas jau nekas, ka viņam neesot sliktu nodomu (khm, viņa gados sliktus nodomus varētu būt grūti īstenot). Un ģeniālas veikalu izkārtnes...
"Pelnrušķīte" - saimniecības preces, lalala,.. pīrsings un vaksācija:) Pati brīnos par sevi, ka nenomēģināju.
Man patīk Kuldīga. jau kuro reizi nolemju, ka gribu vasarā tur padzīvot kādu dienu.
Ai, nevaru nepaklačot;) Reiz es biju tā kā biki iemīlējusies puisī no Kuldīgas. Joprojām samulstu, ja satiktu viņu. Pēdējā reize bija pāris dienas pēc manām kāzām Vecrīgā, kur viņš tik skaisti spēlēja klarneti, šķiet:) |
|