| Bitīštantes pasaciņas II |
Jan. 22nd, 2004|07:54 pm |
Bet trakais saimnieks šauj pa gultu, ka sieva jau gandrīz piemirst visus apstājus. Bet trakais nebēdā nenieka: viņš pienāk pie gultas, sakampj gulētāju un izrauj to plāna vidū un mizo, ko nags nes, vienmēr runādams: “Man sieva guļ apstājus, un tu, sasodītais kalps, nevīžo ne ēdienu izvārīt, es tevi mācīšu.”
Sieva gan kliedz, brēc, vaimanā, bet vīrs to tamēr per, kamēr tā lūgdamās sola pavisam izveseļoties no apstāju kaites. |
|