As I have said before,

"Mūzikā, ko klausos, tā arī nekad neesmu izvēlējies konkrētu stilu. Pat savulaik, būdams metālists vai reiveris vizuālā tēla pēc, neesmu atdevies šai piederībai pilnībā. Es nedomāju, ka izvēlēties vienu stilu mūzikā un noliegt pārējos ir sevišķa prāta pazīme. Katram, protams, savs. Bet es izvēlos meklēt labāko visos stilos. Katrā var atrast ij ēdamas lietas, ij pēdējos mēslus. Katrai mūzikai ir savs noteikts uzdevums, kuru tā, attiecīgi, pilda labi vai slikti. Ir mūzika, kuru klausoties, pamatīgāk jāpadomā, ir atkal tāda, pie kuras vienkārši var nedomājot paārdīties vai padejot ar meiteni. Katrā mūzikā ir ieguldīts noteikts darbs, un saukt to par draņķīgu tikai tāpēc, ka tā nepatīk - imho tas ir stulbi. Man, piemēram, konkrēti neiet pie sirds Vivaldi mūzika - bet tamdēļ jau ar putām uz lūpām nemēģināšu citiem pierādīt, ka tas ir mēsls. Nav vis."