| Kaut kā |
Jan. 16th, 2004|11:58 pm |
kārojas parunāties. Ar pieaugušu cilvēku, ieteicams.
Kārtējā fantāziju seansā (autobusā) šodien biju aizgājusi uz mājām pie sveša cilvēka un paliku tur pa nakti. Absolūti nevainīgi. Pirms līšanas gultā iegāju vannā, tad viņš aizdeva savu pidžamjaku, kas mazliet izskatījās pēc milzu T-krekla. Man bija meķenīt kauns, ka viņš skatās uz manām kājām, nezinu kāpēc - tām it kā nav ne vaines. Tad es palīdu zem segas tādā kā manā zaļajā dīvānā. Un mēs runājāmies par dzīvi. Ilgi. Vēl tur bija tēja. Un man ļoti patika, kā viņš sēž uz gultas malas. Es pat neesmu pārliecināta, ka tas bija viņš, iespējams - viņa. Vienīgi, vai tad es mulstu no kājām pievērsta skatiena?
Viņš gan! Atcerējos, kas sekoja pēc tam;) |
|