amalija

Izlasīju skuka s  pēdējo ierakstu un atcerējos savu vizīti žīdu klīnikā pie ginekoloģes. Daktere skaitījās superkrutā. Es tur nonācu vairāk vai mazāk nejauši - man galvā atrada to, kam tur nav jābūt, vai arī jābūt mazākam. Viena no dakterēšanās sastāvdaļām bija konsultācijas ar šo dakteri. Viņa ir tāda klasiska žīdiete - gandrīz spoži sirma, manikirētiem nagiem un zelta rotām. Runāja klusi klusītiņām, tā noslēpumaini, it kā joprojām neviens nezinātu, ka sievietes rumpis uz leju nebeidzas pie krūtīm. Cik bērni? Trīs? Ui, retums, tāds retums! Aborti? Nav?

Un tad viņas acīs iespīdējās gandrīz mežonīga uguns un viņa sāka nervozi čukstēt man ausīs apmēram tā - sterilizacija, tev vajag sterilizacija, tas nav gruti, čik čik laproskopija čik čik sterilizacija, ļoti labi steilizacija, tiešam vienkarši  - čik čik ar laproskopija;)