| Lasot MAYU, kārtējo reizi atcerējos |
Mar. 23rd, 2005|04:12 pm |
Pirms 100 gadiem lasīju savu skolēnu domas par draudzību kaut kādā sacerējumā. Viņi tolaik bija kādā 5. klasē. Un es ar JAUNAS SKOLOTĀJAS PATIESĀM ŠAUSMĀM lasu, ka lielākā daļa raksta apmēram tā "DRAUGS IR TAS, KAS KAUT KO IEDOD. DRAUGS IR TAS, KA PACIENĀ. UTT."
Tad priecīga sāku lasīt Agra domrakstu, kurš sākas ar apgalvojumu, ka draugs jau nav tas, kas kaut ko iedod, lalala, bet tas, ar kuru kopā interesanti, kurš palīdzēs grūtā brīdī utt. Un beidzās tas apmēram tā - TOMĒR LABI, JA DRAUGS PACIENĀ UN KAUT KO IEDOD;) |
|