|
Mar. 8th, 2005|05:23 pm |
Šodien ieliku neatestētu ģeometrijā dāmītei, kura manā vadībā ir sacepusi kruto pētniecisko darbu pedagoģijā. Tik krutu, ka es tam prognozēju nopietnus laurus, ptu ptu ptu. Meitene sāka raudāt, paziņoja, ka nav spēka aizstāvēt, ka aizstāvēs nākamgad, ka iekavētas 4 ieskaites, lalala. Es sajutos kā mežone asinssūcēja, jāteic, ne pirmoreiz;)
Man jau arī vairs nav spēka, bet es kaut kā situ te laiku un ceru, ka darbi paši padarīsies. Parasti jau padarās arī.
Neretas mācītājs reiz teica apmēram tā - ja gribi zināt, kā būs, atceries, kā līdzīgā situācijā bija pagājušo reizi. Tas gan bija par attiecībām ar konkrētiem cilvēkiem, bet der arī par konferencēm, mājasdarbiem un burtnīcu kaudzēm;) |
|