|
Jan. 23rd, 2005|10:00 pm |
Ģimeniskā svētdiena gandrīz beigusies. Kāzu 35. gadadienā tēvs mammai uzdāvināja pērļu kaklarotu, ļoti skaistu, īstu un tā.. Galvenais, ka tas jau sen bija viņa sapnis. Agrāk viņš dāvināja "mazos naktskrekliņus", un mēs ar māsu nesapratām, kāpēc mamma par to smejas. Sen sen sen tas bija, kad nesapratām:)
Māsa arī bija. Sēdēja blakus Annai, kas ir viņas samazināta kopija. Traukus nemazgāja ne viena, ne otra - bail esot, ka var iepatikties;)
Un brālis. Skumīgs tāds. Un tad, kad viņš ir skumīgs, man arī ir skumji. Es ļoti ceru, ka viņam izdosies nosargāt mīlestību labāk kā mums ar māsu. Ļoti ceru. |
|