|
Aug. 27th, 2004|12:23 am |
Viss. Velku pidžamu un eju čučēt. Kad jūtos mierīgi un labi, es guļu savā rozā sivēna pidžamā, saritinājusies embrija pozā vai arī rokas aiz galvas atmetusi un baudu savas pustukšās gultas plašumus. Kad dvēselē nemiers, es velku tos zīda krekliņus, svaidos pa gultu un nerodu miera.
Un vēl man šķiet, ka ir iespējami arī citi varianti. Es Rīgā vienā veikalā ieraudzīju ideālu MĪĻOTAISVĪRIETISSIEVIETEIDĀVINA naktskreklu. Tādu garu, mīksta, zīdīga materiāla, maigi rožainu. Tādu nevainību izstarojošu. Jā, tādā es sajustos gluži vai jaunava.
Es varu patiekt, kur bija. Nu, ja kādam ir lieki ls 50.:( |
|