| Par kaķi |
[Jan. 6th, 2010|06:14 pm] |
Es ļoti gribēju kaķīti pirms 6 gadiem. Neviens neuzdrošinājās iebilst, izņemot dēlu, kurš jau tad pateica, ka kaķis uz viņu neattieksies nekādā veidā. Man ir kaķītis vārdā Kaķis. Ir jauki, kad viņš skumjos vai neveselības brīžos pirmais jūt, ka jānāk samīļoties (aptuveni 1-2 reizes mēnesī), viņš patiesi labi izskatās, kad sēž uz palodzes vai guļ. Viņš (patiesībā - viņa) ir tīrīgs, jo somās čurā tikai tad, ja nav iztīrīta kaste (kāds 4 reizes sešu gadu laikā, bet efektīgi) . Viņš tika atzīts par labu modeli lomai "Raganas kaķis" fotoizstādē (vienkārši glaimojoši).
Par viņu ir jādomā katru reizi, kad taisos atstāt māju uz vairāk kā 2 dienām. Šobrīd jautājumu palīdz atrisināt draudzene, kura viņu tādās reizēs regulāri apciemo. Tomēr pirms gada viņam no vientulības(?) radās problēmas, kuras vetārsts nosauca par " nav mierā ar sevi". Tās izmaksāja ap Ls 60 un joprojām dara pāri manai nervu sistēmai (viņš neprātīgi laizās...). Kaķītis jau no dzimšanas ir visai izvēlīgs - pārtika maksā ap LS 10 mēnesī. Smiltis vēl tik pat. Tātad gadā Ls 240. Līdz šim kopā Ls 1440. Ja nu kādreiz naudas tiešām nav (tā gadās), tad bērni ēd jebkādu putru ar zapti utt., es teiktu, ka nedēļu mēs varam iztikt. Kaķis bļauj nebalsī, bet vismaz trīs dienas dzīvo badā, nepieskaroties sevi neinteresējošai pārtikai. Atrakciju GRIBU SEKSU es šeit nepieminēšu (nedēļa vājprāta man un kaimiņiem, tad Ls 25 un problēma it kā atrisināta). Diemžēl izrādījās, ka sterilizācija dod tikai kontracepcijas efektu, bet nemazina kaimiņu runču interesi. Tāpēc pagājušā vasarā Kaķis divas diennaktis pavadīja priedē uz zara, kas nekā nesekmēja manas attiecības ar vecākiem (tas notika viņu mājas dārzā, es biju ārzemēs).
Es to kaķi vienalga mīlu. Arī gudrāka neesmu kļuvusi, jo klusībā aizvien biežāk domāju par labradora ieviešanu. Tās visas tikai tādas pārdomas, kas radās lasot citu cibiņu pukstus. |
|
|