| |
[Nov. 21st, 2004|06:04 pm] |
Šodien mežs bija gluži kā vecās Jaungada kartiņās, tajās, ko sūtīja maniem vecākiem, kad biju vēl tāds skuķis. Parasti tur bija tādi piesniguši krūmāji vai mežs un taka tajā, un tāda īpaša ziemas gaisma, kas atspīd priežu stumbros.
Dzejniece no mani s*****, bet ragavas vilku braši;) |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2004|06:11 pm] |
Varoņtenors vakar tiešā tekstā man piedāvāja bērniņu uztaisīt;) Nē, nu it kā jau tas teksts bija pat gluži romantiski samezglots, tomēr jocīgi kaut kā palika. Konkrētais vecis ir gluži funkcionāls, tomēr man ne prātā nenāk radīt viņam pēcnācējus, tāpēc šis piedāvājums it kā nav pat apdomāšanas vērts. Tomēr es domāju. Domāju par to, vai jel kad spēšu uzticēties kādam tiktāl, lai noticētu, ka viņš ne tikai vēlas, bet arī audzinās mūsu kopīgo bērniņu.
piedodiet, es te šo to noglabāju personiskai lasīšanai;) |
|
|