| Bļin.... |
[Sep. 14th, 2004|10:12 pm] |
Pirms stundas kļuvu par reālas vardarbības upuri. Līdz delīrijam sadzēries kaimiņš izdomāja, ka esmu viņa sieva, kura nelaiž viņu mājās un pati taisās no tām aizbēgt.
Tādā brīdī saproti, ka intelekts neglābj. Saproti, ka vecais Maslovs nav bijis muļķis;) Izdzīvošanas instinkti(g?) ieslēdzas, bērna sargāšanas arī. Un vēl tiek meklēts stiprais glābējs. Stiprais neatradās, kaut kāds, paldies Dievam, atradās. Tagad es, iztukšojusi savu viskiju un patukšojusi ne manu brendiju, mēģinu atiet. Ne pārāk izdodas. Be tas duriks vēl joprojām ik pa brīdim iebrēcas zem balkona.
Bļin, izkastrēt tādu par maz... |
|
|
| |
[Sep. 14th, 2004|10:41 pm] |
|
Mīlu savu kaķi. Viņš ir vienīgais, no kura man šovakar ir tiešām reāls labums. Un galu galā ne jau bērniem mani mierināt, viņi tāpat gana sabijās... |
|
|