| |
[Sep. 2nd, 2004|04:54 pm] |
|
Maziem solīšiem, īpaši neiespringstot, dodos augšup pa karjers kāpnēm. Interesanti, kas tur augšā? |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2004|10:56 pm] |
Mana balss gatavojas pazust. Ziniet, tā dīvainā sajūta, it kā saķeres kaklā nebūtu.
Mjā, un tie 10. klases puišeļi cenšas zīmēties nesalīdzināmi izmisīgāk kā meitenes. Un glaudītājs arī ierindā;)) |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2004|11:01 pm] |
Dzīvot kā baidoties nepaspēt.
Var jau arī citādi. Var tā rimti, mierīgi.
Un smaidīt uz smieklu robežas. Arī to taču var citādi - tā maigi vai laiski, vai pat skumji.
Citādi var citi. |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2004|11:07 pm] |
Paklau, samīļojiet!
Tādām stingrām, nedaudz raupjām plaukstām noglāstiet kaklu un plecus, pirkstiem - plakstus un uzacis. Siltu elpu krūšu bedrītē, lai drebulis pārskrien. Man ir radies izejošās mīlestības pārpalikums.
Paga, vai tam būtu kāds ekonomiskais apzīmējums? |
|
|