| Sveiki:) |
[Aug. 4th, 2004|03:35 pm] |
Ir labāk par labākajām prognozēm.
Tikai galva tik pilna domu, ka nevaru tās dabūt ārā, neizdodas arī iecibot tā jēdzīgi, lai ideja saglabātos. Tā man vienmēr, kad kādu dienu pa slimnīcu padzīvojos. Tāda paralēlā dzīve, skarbā realitāte vai kā līdzīgi.
Un nebūšu oriģināla paziņojot, ka VECISIRNAV ir galīgi maziņa un principā niecīga problēma, ja saproti, ka bērns ir vesels, vismaz izskatās visnotaļ laimīgs un es pati spēju pat palīdzēt citiem nevis sēdēt pastieptu roku. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2004|03:40 pm] |
TEV LAIKAM SEJA TĀDA, nosecināja māsa, kad uz ielas kārtējā kundzīte izvēlējās mani, lai noskaidrotu ceļu, grūti valdāms divgadnieks iekārtojās gluži rāmi man starp kājām uz grīdas palātā un kādu stundu mācījās salikt kastītē bildītes, čigānmeitene Katrīna klausījās Pepijas priekšlasījumus un bērnu triekas sakropļots deviņgadīgs puišelis nolēma, kas es varētu būt tā, kas palīdz viņam pačurāt, sakārto pamperi, nomazgā muti un patur roku, kamēr māsiņa ņem analīzes.
Un kāpēc man tas sagādā tādu prieku? Es pilnīgi noteikti neesmu nekāds Eņģelis ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) amalija;) |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2004|03:58 pm] |
Zinu, ka ir tādi brīvprātīgie labdari, kas iet uz onkoloģiskajām slimnīcām runāties ar pacientiem. Zinu, ka reizēm slimnīcās palīdz mūķenes. Vai ir kaut kādas organizētas struktūras, kas nodarbojas ar bezmaksas palīdzību slimnīcās. Varbūt Sarkanais Krusts? Kaut kādas dāmu biedrības?
Es te nedomāju labdarības koncertu, lalala, tirdziņu rīkošanu. Drīzāk pīles iznešanu un segas apspraudīšanu maziem, slimiem, vientuļiem puišeļiem.
upd. REGULĀRU |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2004|10:38 pm] |
Esmu mājās:)
Mājās pie savas nepieliktās izlietnes, sarūgušajām melleņu klimpām, sava balkona, sava bardaciņa, ek;) |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2004|11:12 pm] |
|
Ļoti ļoti gribu to pašu |
|
|