| jau trešai superlabais vakars pēc kārtas |
[Jun. 14th, 2004|12:22 am] |
Nav tik traki, esmu gluži skaidrīga, saklausījusies kādas glaimojošas lietas, uzzinājusi, ka esmu ielikta kategorijā "dzīves mācīta sieviete", tikkusi pie iespējas mācīt vienam vācu vecim, kā plikam rasā mazgāties, lalala.
Mazumiņš zvanīja. Sailgojies. Es arī. Braukšu pie viņa, jo tas ŠOBRĪD IR SVARĪGĀK par iedomātu brīvību. |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2004|10:44 am] |
|
Visu saprotu, visu atceros, jūtos ideāli, vienīgais, ko nekādi nevaru izskaidrot - kāpēc man no vakardienas katrs drēbju gabals palicis citā vietā. Atnācu taču viena, pavisam noteikti... |
|
|
| pazudis tulkojumā |
[Jun. 14th, 2004|09:34 pm] |
|
Vai tiešām mēs visi esam vienādi? Vai tiešām pat vientulība ir tik vienveidīga?
Un, ja tā, tad kāpēc tādā teju mazohistiskā baudā sakatāmies šādas filmas?
( ar ko tas beidzās;) ) |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2004|10:15 pm] |
Pica iegājusi vēsturē;)
550g
Un man kā Dainu zinātājai ir gluži interesanti, ka ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) viens šķietos strīpaina vāverīte. |
|
|