| Bitīštantes endzelīnismi |
[Mar. 28th, 2004|05:50 pm] |
Gribu zināt, kāpēc kniebienu sauc par kniebienu. Kā jau droši vien nojaušat - runa nav par iekniebšanu rokā;)
Man nav versiju:(
Ja nu vienīgi - tāpēc, ka reizēm tiek nokniebts arī gabaliņš pašapziņas, dvēseles miera utt.. Tomēr šķiet, ka būtu jābūt kādam mazāk filosofiskam izskaidrojumam:) |
|
|
| |
[Mar. 28th, 2004|06:04 pm] |
Reizēm cilvēki ir ļoti mīļi.
Cibiņi arī::)) |
|
|
| |
[Mar. 28th, 2004|06:29 pm] |
Man te šodien atkal visas domas vienos vārtos;)
Vakar izlasīju traki iedvesmojošu rakstu par celibātu. Un vienu lietu nesapratu - tur tā sanāca, ka celibāts noteikti ir uz mūžu, bet tas taču neloģiski;) Kas gan man varētu liegt to nomainīt pret veselīgu seksu, ja būtu tāda vēlēšanās? Neviens!
Pirms kāda laiciņa vairāku cibiņu reālā klātbūtnē apņēmos izmēģināt "kniebšanos pa labi un kreisi";) Svinīgi paziņoju, ka esmu lēmumu mainījusi par labu celibātam! Nuuu, cerams, ka uz ne pārāk ilgu laiku - es tomēr esmu radīta baudīt ne tikai savu šķīstumu, bet arī otru cilvēku:) |
|
|
| Kaut kā nestrādājas - varbūt nevajag;) |
[Mar. 28th, 2004|10:19 pm] |
Ārā pavasara debesis. Veikalā - Eiropeiskas cenas, par kurām cenšos nedomāt, tb - Dieviņš putniņus un puķītes paēdina, gan jau manus bērneļus arī badā neatstās:)
Un amarillis zied kā traks - nu tam jau septiņi zvani!
Un vēl man ir divas primuliņas - dzeltena un lillīga. Un mellenāji vāzē. Un jauns gaišicitrondzeltens džemperītis no sērijas - glaudiet droši::))
Un sarkanbrūna ādas soma ar tādām plīvojošām ādiņām.
Un ģimene, kura ecējas visu dienu kā visīstākie itālīši. Lai nu kā, bet garlaicīgi man šajā dzīvē nav un kādu laiciņu, droši vien, arī nebūs.
Un vēl man ir daudzie apsveikumi, t.sk. - no cibiņiem un bijušajiem skolēniem. Mīļi. Paldies:) |
|
|