| |
[Mar. 23rd, 2004|03:45 pm] |
|
Šodien bija kārtējā muļķīgā reize, kad bērnelis, patiesībā - 14 gadu dāmīte, raud kā vilks un slauka asaras manā apkaklītē, bet es neko citu nevaru izdarīt, kā tikai stulbi teikt - gan jau būs labi;) Nee, nu gluži tik glupi neteicu. Teicu, ka tiešām viņai grūti. Un teicu, ka mēģinu saprast, lalala, bet ka nekad līdz galam droši vien nesapratīšu, jo man tik smagi nav bijis. Bla. Smagi. Viņai smagāk. |
|
|