| Raudu gandrīz |
[Jan. 20th, 2004|12:47 am] |
Vienmēr esmu domājusi, ka pie visiem maniem netikumiem vismaz muļķība nav jāpieskaita. Sapriecājos. INBOX.lv manu ticību personīgajam intelektam ir iznīcinājis saknē, vai vismaz smagi iedragājis.
Man neizdodas pāradresēt vēstules.
Es uzrakstu vēstuli un tā pazūd kaut kur skurstenī. Skaistākās esot nenosūtītās vēstules;))
Stulba neesmu es, stulba ir viņu sistēma!!! Vai arī mums vienkārši ir fāzu nobīde:) |
|
|
| IQ otsutstvujet.. |
[Jan. 20th, 2004|08:28 am] |
Sen nebiju sajutusies tāda idiote kā šorīt, pastkastē ieskatoties.
Dodos dienā. Vismaz darbiņā man visas iespējas justies gudrākai par vidējo;) |
|
|
| Skatieties PANORĀMU! |
[Jan. 20th, 2004|02:03 pm] |
Piekāvu vienu sušķi. Nu, gandrīz piekāvu. Tomēr, ņemot vērā, ka esmu visai trenēta, zilumi uz augšdelmiem droši vien palika;)
Zinu zinu, ka pret vardarbību iet ar vardarbību nav īsti gudri, tomēr roka neceļas glaudīt, ja viņš var neģēlīgi, brutāli, bla bla aizskart nevainīgos. Un ir viena daļa tipiņu, kas vienkārši NESAPROT normālu valodu. Un ekstremālās situācijās nav laika viņus mācīt klausīties;)
Te tev nu bija - mīlu savu darbu;) |
|
|
| Vēē |
[Jan. 20th, 2004|04:02 pm] |
Ēdu studentu brokastis ar gaļu:( kauč arī uz iepakojuma par to nekas nebija minēts..
Prātī9gāk laikam vārīt kādu pelmeni;) |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2004|05:05 pm] |
|
Grauž acis. Joprojām sāp kakla muskuļi. Mugura sakumpusi nez kāpēc.. Šobrīd gribu savai dvēselei jaunu skaistu māju;) |
|
|
| Gorgonas tekstu iespaidota |
[Jan. 20th, 2004|06:50 pm] |
|
atcerējos stāstu par vienu onku, kas esot dzīvojis Vandzenē. Viņš esot bijis traki jau izklaidīgs un zaudējis savas mantas, bet nav gribējis to atzīt. Tad nu pie vārtiem, namdurvīm un citās zīmīgās vietās izlicis plāksnītes ar skaidri salasāmu tekstu - NĀVI ZAGĻIEM! |
|
|
| par pidžamām |
[Jan. 20th, 2004|11:17 pm] |
Šito es izdomāju jau pirms kāda laika, bet tikko atkal ieskrēja galvā. Tā tomēr ir brīvo sieviešu ekstra - tērpties savā vismīļākajā pidžamā, vai arī zīda naktskreklā, uzvilkt to gulētejot un zināt pavisam droši, ka no rīta nekur nebūs pazudusi/-is. Cik nu esmu manījusi kino un dažādos literāros aprakstos - gultas kaimiņi mēdz tās pidžamas noraut pa daļiņai vai visu uzreiz, pa ceļam uz gultu vai gultā, bet neatceros lasījusi/redzējusi/ jā - arī piedzīvojusi, ka pēc tam tā tiktu atkal gādīgi uzvilkta mugurā, lai naktī pamostoties nav jāsalst.
Var jau kādu brīdi sildīties līkumiņā ieritinoties, bet parasti tomēr naktī sāk kādi vēji pūst zem segas un tad pidžama ir īsti laikā! |
|
|