| Anaksniņu:) |
[Jan. 14th, 2004|12:13 am] |
Gribu rakstīt vēstules. Bet audzinu raksturu un nerakstu;)
Jāiet čučēt. Rīt atkal nonīdēšu modinātāju un domāšu visādus ieganstus, lai varētu necelties,... un tad atkal celšos un došos.
No vasaras esmu uzlabojusi savus rādītājus maršrutā mājas - darbiņš vismaz par minūtēm 5ām. Ja vēl audzināšna man neliegtu iet taisni caur kapiem... Pa pīpētājpurviņu jau brienu nevaikšķoties un rāpjos tāāādā alpīnistu cienīgā kalnā, ka tas patiesi liecina labu par manām fiziskajām iespējām;)
Tomēr ik pa laikam padungoju dziesmiņu par kājāmgājēju, kas pie sava auto tiek. Man taču ir tiesības::)) Un tas, ka reiz jau iebraucu (khe - gandrīz, toties skolnieku acu priekšā) kolhoza dīķī, vēl nenozīmē, ka esmu nespējīga satiksmes dalībniece. |
|
|
| Stulbs jautājums droši vien |
[Jan. 14th, 2004|01:18 am] |
|
Kāpēc daži draugi rādās zili, daži lillīgi, daži biezi un daži plāni??? Ilgi cerēju, ka man pašai gaisma atausīs un sapratīšu. Tomēr - padodos! |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2004|08:44 am] |
nesoli nesoli man vairs neko
nesoli nesoli man vairs neko
pliku un nabagu dzeguze aizkūko
nesoli nesoli man neko
AAAAAA - pielipa!!!! |
|
|
| Man uzdāvināja |
[Jan. 14th, 2004|01:02 pm] |
apelsīnu. Lielu lielu saldu saldu un sulīgu.
Kauč kā biki neērti sajutos pirmā brīdī, tam mazumiņam taču pašam noteikti būtu gribējies to notiesāt vairāk kā man. Bet viņš skatījās uz mani tik pārlaimīgs par iespēju mani apdāvināt, ka nespēju nepaņemt.
Ak, šie saldi sulīgie brīži... |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2004|03:01 pm] |
Snieg tā, ka dvēsele augšup tiecas. Nācu mājās pret vēju, deguns saraukts murskulī, lai acis neaizķep, bet smaids vienalga līdz ausīm:))
Tagad ļoti ļoti gribētos uz kārtīgu mežu, tādu, kurā egles aug un kurā ir platas izbrauktas stigas, lai nav traki jābrien. Varam iet arī divatā, labie ļaudis un ļaudes. Lielāku kompāniju gan negribētu;) Varam runāties, varam arī klusēt, varam izbļaut visus netīrumus, kas dvēselē nogulsnējušies. Bļaut tā, lai sniegs birst no zariem un aprok tos. Varam dziedāt skaļi vai dungot klusītēm. Varam dauzīties pa sniegu kā bērni vai kā pieaugušie. varam jebšu varētu, ja..
Ja nebūtu dažas tehniskas dabas problēmas:(( |
|
|
| Freidistiem labāk nelasīt;) |
[Jan. 14th, 2004|03:33 pm] |
|
Jāstrādā, bet es sēžu un domāju, kāpēc es tik ļoti nemīlu, pat neciešu, prezervatīvus? |
|
|
| Čaj, |
[Jan. 14th, 2004|06:12 pm] |
kofe, potancujem?
(c) nemans |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2004|06:50 pm] |
Sēžu un knibinu divsantīmnieku. Tas taču nav normāli, ja nonāk nost tāda stīpiņa kā šokolādes naudiņām, vai ne?
Droši vien darba ražība krietni vien uzlabotos, ja es izslēgtu kompi;) Bet it kā liekas, ka īpaši jau netraucē, lalala. |
|
|