| Ziniet ko es šobrīd gribētu? |
[Jan. 6th, 2004|02:01 pm] |
Sēdēt mājās uz sava zaļā dīvāna un izšūt krustdūrienā kaut kādas blēņas. Rūķīšus, piemēram. Tik nezin kur es tos liktu, kad būtu uzšuvusi??? Tomēr process superīgs.
Ai, un roku darbus varētu apvienot ar ausu priekiem, tb klausīties mūziku. Un negribu neko, kas noslogotu manu jau tā pārslogoto smadzeni. Labāk skaitu - trīs krustiņi zili, tad četri sarkani. Lalala |
|
|
| Nekā garīga |
[Jan. 6th, 2004|02:07 pm] |
nekādas augstākas sfēras. Un nekādi no gaisa grābti sapņi. Un nekādas augstākas baudas. Braukšu uz elektrotīkliem padoties, kamēr neesmu aplenkta un atstāta bez komunisma.
Es tērēju tik nejēgā daudz naudas, ka man ir kauns pašai no sevis, nemaz nerunājot par tiem, kam tāda nauda pat sapņos nerādās.
Tomēr mierinu sevi ar domu, ka pagājušā naktī piedzima biznesa ideja. Interesanti, vai tā nomirs kā ideja vai tomēr kļūs par biznesu??
Un par savu jauno, skaisto slēpošanas kostīmu nekaunos:)) |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2004|05:41 pm] |
Man ir atdevuši internetu!!!!
Pastkastē nieka 145 ziņas, no kurām daudzas nez kādēļ ar cibu saistītas;) |
|
|
| Dzimtļaužu aktrise nesaprot:( |
[Jan. 6th, 2004|05:45 pm] |
Nu labi, khe - vai arī nelabi, esmu tāda ikdienas skatuves māksliniece. Draugi ar to ir samierinājušies, es pati arī:) Reizēm jau pieķeru sevi atceroties pārmetumus ārišķībā, kurus saņēmu padsmit gados.Tomēr tagad zinu, ka man tas "nāk no iekšām".
Būtu taču muļķīgi tā mākslīgi tēlot tādu "dabīgo", lai gan, ja saņemtos, kādu stundu varbūt izdotos tā lēnīgi smaidīt un plikšķināt acis. Muti gan jātur ciet, jo manas Dieva dotās balss modulācijas un intonācijas droši vien tādam "dabīgās" imidžam neatpasētu;)
Un sīkie, loģiski, mācās no manis. Un runā vēl jo izteiksmīgāk, un acis bola vēl blēdīgāk. Un nav tur nekas līdzams pat ar viņu tēva absolūti NATURĀLO šarmu;) |
|
|
| Citēju mācītāju: |
[Jan. 6th, 2004|06:29 pm] |
Nedrīkst braukt ātrāk par sargeņģeli!!!
Viņš, tb - mācītājs, diezko zem 120 km/h ārpus pilsētas nekust;) Eņģelis trenēts. |
|
|
| Otrā stāva kaimiņš ir visai interesants tipiņš |
[Jan. 6th, 2004|08:33 pm] |
nu, vismaz turīgs un noslēpumains;) Tā nu esmu sakārojusi iepazīties. Pirmais mēģinājums izdevās nejauši agrā rudenī, kad mans mazumiņš bija uzspridzinājis maisu ar arbūza mizām un sēklām un... tieši pie patīkamā kunga namdurvīm. Tālāk bija gluži kā kino - es laizu pa trepēm sēklas, viņš atgriežas mājās, samulst manāmi, pārkāpj man pāri, noliek portfeli dzīvoklī un IZNĀK TREPĒS PARUNĀTIES. Protams, ne jau palīdzēt, bet tas jau tikai apliecina viņa piederību vīriešu kārtai;) Mjā, bet es toreiz vēl nezināju, ka gribu ar viņu iepazīties.
Šobrīd nav arbūzu sezona:(( Tad nu plānoju:
-pirotehniskus eksperimentus trepju telpā?
-vīna pudeles atkorķēšanu, jo man patiesi nav korķuviļķa? Nēēē - pārāk ikdienišķi...
-ģībienu viņam pie kājām? Prasmi nokrist uz līdzenas vietas esmu apguvusi sen sen, bet tagad kādus gadus padsmit nav nācies izmantot..
Nu nedziedāšu takš serenādes. Lai gan tikko iedomāju - varētu šito - man bail no pirmā vīrieša, man tāds nekad nav bijis... Meli pārāk acīmredzami, diemžēl;)
Un ja nu uzrodas kaimiņš no pretējā dzīvokļa - tāds spalvains, precējies milzu primāts???? |
|
|