|
Aug. 9th, 2004|07:50 pm |
Pērkons jau ducina. Tomēr kaut kas velk ielās. Varbūt tāpēc, ka tur ir vieglāk nedomāt, nedomāt par sevi. Gribu sienāžus un miglu ap nenovāktiem zārdu kokiem, kad siens jau šķūnī. Dālijas, kas izgaismojas no logiem, tādas pavisam vienkāršas, sarkanas. Man šobrīd ir kā bērnelim ar UDS - vajadzīga vismaz ārēja kārtība, ierasta vide, ierasti rituāli, bet kaut kā nesanāk. Apkārt juceklis. |
|