Vēl par pagājušo nakti |
Jul. 22nd, 2004|02:41 pm |
Ja kādreiz pamaniet (pamanāt?) mani ar sildošas ziedes tūbiņu rokās, sitiet, cērtiet, lalala, tikai neļaujiet to ziest sev, tb - man virsū. Šī bija murgu nakts! Trakumā es pat gultasveļu nez kādēļ nomainīju. Laikam ar domu, ka tā ar to smēri pilna. Lai gan smērēju taču vakar no rīta, pēc tam svīdu un vakarā dušā gāju. Starp citu - mazgāšanās situāciju tikai pasliktina. Es naktī trakumā vēlreiz ielīdu aukstā dušā un ar ziepēm nomazgājos - no tā kļuva tikai sliktāk. Tad vienkārši sēdēju uz gultas malas un skaļā balsī gaudoju: "Sāāāāp, uiuiui kā sāp, es vairs nevaru nevaru nevaru!" Aizmigu aptinusies ar aukstu palagu. Tas palīdzēja. Gluži kā Šveikam. |
|