|
Jul. 16th, 2004|01:51 pm |
Šoreiz mans 18gadīgais puišelis bija atnācis bez šņabja stiprinājuma, tb - stiprinājies tikai ar dūmu.
Pēc divu stundu panopietnas rēķināšanas prom devās kāpjoties atmuguriski un murminot apmēram tā:
- nu ja, kad šitā parēķina, nu ja, kā nekad neesmu rēķinājis, nu ja gudrāks jau jūtos, jā , pat ļoti ļoti gudrāks, jā, sadabūšu kaut kur pulksteni un būšu tagad arī laicīgi, jā.
Un no tādiem murmuļiem izaug vīrieši. Un tad mēs te brīnāmies, ka nevaram tā īsti viņus saprast.
upd.
Saldais, savukārt, demonstrē man jau trešo seksīgo uzvalciņu;) |
|