|
Jul. 11th, 2004|08:45 pm |
Kāpēc gan šajās dienās jutos tik absolūti labi, kaut arī ūdens pilēja no matu galiem? Varbūt tāpēc, ka nebija nekādu savstarpēju pretenziju, piemēram, es tā klusi domāju, ka tev būtu jārīkojas tā un tā, bet tu, maita, tā nedari, tad nu man ir visas tiesības klusi rūkt vai arī rūgt, vai pat riebīgi izrunāties. Bija vienkārši patīkama kompānija, kura ar smaidu uz lūpām veica vairāk vai mazāk kopīgus darbus, nedemonstrēja savu pārākumu un "ieklausījās" problēmās, kuras lieliski varētu risināt baltais_bebrs. Kāpēc tas dzīvē ir tāds brīnums? Tā taču varētu būt norma. Tomēr nav. Un ir baigi daudz visādu ikdienas un svētku brīžu, kurus neglābjami sabojā tas, ka mēs no otra gaidām to, ko viņš nedod, un tad sataisām no tā problēmas. Ek! |
|