Tātad Ausainītis lēca no priekiem gaisā!
Zaķu mammai parasti nemēdz būt tikai viens bērniņs, tāpēc Ausainim nācās nopūlēties, gādājot ratiņus un pūriņus. Sākumā viņš sagādāja divus ratiņus un divus pūriņus, bet tad drošības pēc ņēma ratiņus trīnīšiem un vēl pūriņu piedevām.
Tagad vēl vajadzēja ko skaistu Ļipiņai, lai viņu iepriecinātu. Tas bija pilnīgi nepieciešami! Ja priecājas māmiņa, tad priecājas arī viņas gaidāmie bērniņi.
...
Ausainis joza meklēt palīgus.
-Liecies mierā, Ausaini, vēl nav pienācis laiks! - Ļipiņa sauca nopakaķl.
Bet vai tad ar nākamo tēti var prātīgi runāt?
-Vai māmiņai jau sāp? Vēl ne? Tad ej mājās un necel paniku! - teica gudrā Pūce.
...
Pūce atlaidās un sāka visus izrīkot:
- Māmiņ, atslābinieties! Tētis jums paturēs galviņu...tā tā!
Un elpojiet, māmiņ, dziļi elpojiet...tagad ātrāk, vēl ātrāk!
Un, kad es teikšu, sāciet spiest!
....
Pirmajā acu uzmetienā visi zaķēni izskatījās vienādi, taču Kurmītis bija vērīgs.
-Palūk vien! Tas trešais taču ir meitene! |