|
May. 9th, 2004|08:56 pm |
Gudri izdomāju! Aizņēmos uz nenoteiktu laiku māmiņas vellapēdu. Tas ir trakoti jau nu smalks, tb - ir viss nepieciešamis un vēl drusciņ, bet nav arī bezgaumīgs. Un pats galvenais - tas ir par baltu velti. Tad nu es pārliecināšos, vai man tiešām ir riteņbraucējas gars arī realitātē, vai tikai iedomās. Un tad, ja būs un ja prasīs šito atpakaļ, pirkšu savu ritenīti. Un šomēnes par riteņbraucēju kļūs Mazumiņš, kurš to gaida jau gadu un vairāk:)
Tomēr bik nav mundrais prāts. Pretīgā kompānijā vilcienā braucu. Tik pretīgā, ka vēl tagad neomulīgi. |
|