| Es mīlu dzīvi |
Apr. 29th, 2004|11:46 pm |
un dzīve mīl mani:)
Stāvu šovakar LU garderobē un vēroju simpātisku vīrieti, kurš mazliet nervozā solī joņo man pretī. Un domāju saspringti - kas viņš varētu būt? pasniedzējs? izskatās tāds ideālists? interesanti, kur dodas? kāpēc es par viņu tik ļoti ieinteresējos????
Un tad, kad viņš jau ir garām, beidzot vadiņi saslēdzas - protams tāpēc, ka reiz viņš man bija pat ļoti mīļš un kaut kādā ziņā ir joprojām. Pakaļ mesties vairs nebūtu bijis jēdzīgi, tāpēc nodarbojos ar kaut kādu telepātijas paveidu - proti skaitīju pie sevis, ka tūlīt jau viņam jānāk atpakaļ.
Un nāca! Un man labs prāts visam vakaram:)
Labi gan, ka smuka šodien biju::)))
Reizēm domāju, ka labāk būtu nestaigāt pa pasauli ar tik plikiem nervu galiem;) Bet tad es droši vien nevarētu vēl piecas stundas pēc apskāviena to sajust tik spilgti kā tikko bijušu:)
Un ne jau man vienai tie plikie nervi;)) |
|