|
Apr. 22nd, 2004|10:18 pm |
Man akal nobira asara maza, aiz šodienas jaukā saskrējiena ar vienu cilvēci, bet tā bija tāda laimes (drusku skumju) asara. Asara tāpēc, ka ir tomēr isti draugi - cilvēki ar kuriem tiecies reizi gadā, parunājies pa telefonu pāris reizes gadā, bet zini, ka Tevi neaizmirst... |
|